Par Balviem un Balvu rajonu
Latvijas laiks:
Viesnīcas Rīga Latvija

Par Balviem un Balvu rajonu

Pilsētas Latvijā  Pilsētas Latvijā

Par Balviem un Balvu rajonu

Balvi

Uzņēmumu katalogs  Uzņēmumu katalogs

Par Balviem

Pievienot ierakstu

Balvu pilsēta un Balvu novads

Balvi – neliela, savdabīgi skaista un zaļa pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos. Divu ezeru ielokā tā izvietojusies abpus Bolupītei, un, domājams, tieši Balvu ezers un Bolupe devuši pilsētai vārdu. Pastāv arī hipotēze par pilsētas nosaukuma izcelšanos no vārda “balva”. Balvu vārdu saista arī ar atdzimstošo auglības, mākoņu, lietus un pērkona dievību Baalu.

Senatnē šeit bijis mežains un purvains apvidus, kas ietilpis latgaļu apdzīvotajā Adzeles zemē. Pirmo reizi Balvi minēti 1224.gadā. 18.gs. 2. pusē poļu muižniece K.Hilzena pie Balvu ezera uzceļ pusmuižu un koka baznīcu. 1783. gadā Balvus min kā sādžu. 19. - 20. gadsimtu mijā Balvi jau izauguši par lielas muižas un pagasta centru. 1926. gadā Balvi iegūst miesta, bet 1928. gadā – pilsētas tiesības.

1941. gadā arī Balvi tiek ierauti 2.Pasaules kara virpulī. 1944.gadā vācu karaspēka vienības, atkāpjoties uz rietumiem, pilsētu gandrīz pilnībā nodedzina. 1950.gadā Balvi kļūst par rajona centru. Pilsēta, kādu to pazīstam šodien, izaugusi pilnīgi no jauna.

Balvi faktos

Teritorija – 5,1 km2 jeb 508,7 ha.
Iedzīvotāju skaits – 7997.

Balvu pilsēta - pēc iedzīvotāju skaita sestā lielākā pašvaldība Latgalē

Attālums no Rīgas – 226 km

Pilsētas tiesības piešķirtas – 1928. g.; pilsētas ģerbonis apstiprināts – 1938. g.; pilsētas karogs apstiprināts – 2005. g.

Balvu pilsētas vēsture

13.gs. Balvu novads ietilpst senās Adzeles zemes Purnavas novadā;

1224.g. dalot latgaļu zemes, Balvu novads nonāk Rīgas arhibīskapijas pakļautībā;

1772.gadā, līdz ar Latgales pievienošanu Krievijas impērijai, Balvu muiža pāriet Krievijas ķeizarienes Katrīnas II rīcībā.

1863.g. atvērta pirmā skola Balvos.

1865.g. Balviem piešķirtas ciema tiesības un atļauts rīkot 4 gadatirgus.

1876.g. Balvu muižu nopērk Otto fon Tranzē- Rozenieks.

Balvu pilsētas ģerbonis

Savam ģerbonim balvenieši izvēlējās vilka galvu. "Vilks visām Eiropas tautām ir dzīvnieks, pret kuru jāizturas uzmanīgi. Senie romieši nosodīja tā plēsīgumu, baidījās vilku pat pieminēt. Un, ja neuzmanīgi to izdarīja, tam aizrādīja: "Vilks tavā valodā!". Arī mūsu tautai ir teiciens: "Kā vilku piemin, tā vilks klāt!"
Bet vai no vilka tikai baidās? Vilks - tas taču ir arī spēks un neatlaidība. Medījumam tas seko ilgi un pacietīgi. Lūk, ko vilkā gribējuši saskatīt balvenieši." (V.Purens "Latvijas ģerboņu grāmata")

 

Balvu pilsētas karogs

Gaišā, baltā josla simbolizē baltu dvēseli un garīgās vērtības, kuru ir vairāk, kuras ir pāri zemes- materiālajām vērtībām. Gaišā- baltā krāsa simbolizē arī baltu, gaišu pilsētu, tās nākotni. Balts -  cēluma, atklātības, ūdeņu, ūdensrožu un gaišo domu krāsa.

Sudraba krāsas josla simbolizē - "zemes" vērtības, sudraba "spoguļus", Balvu ezeru. Sudrabs, kā bagātības un auglības simbols. Taču sudrabs sūbē, tāpēc simbolizē arī cilvēka vajadzību pielikt pūles, lai to spodrinātu, simbolizē nemitīgas rūpes par izaugsmi un neatlaidīgu garu.

Balvu pilsētas dome

Adrese: Sporta iela 1, Balvos, LV-4501
Telefons: +371 645 22830
Fakss: +371 645 07117
E-pasts: pilsetasdome@balvi.lv
Mājas lapa: www.balvi.lv

FOTO GALERIJA Balvi  FOTO GALERIJA BALVI