Bauska
Bauska, viena no senākajām un skaistākajām Zemgales pilsētām, atrodas 67 km uz dienvidiem no Rīgas, vietā, kur savienojoties Mūsas un Mēmeles upēm, izveidojas Lielupe. Šo pilsētu stāvajos, klinšainajos upju krastos, kurā līdzās mūsdienu apbūvei redzamas grandiozas ordeņlaiku pils drupas un citi ievērojami vēstures pieminekļi, savos tūrisma maršrutos mēdz iekļaut ikviens Zemgales apceļotājs.
Bauskas ordeņa pils (1443 - 1456) drupas paceļas virs 4 m augstas dolomīta klints Mēmeles un Mūsas satekā un saredzamas jau iztālēm. Pils veidota kā kastellas tipa celtne ar vārtiem austrumu pusē, kurus ietver divi dažāda izmēra torņi. Mazākajā no tiem uzturējusies pils vārtu sardze, bet lielākajā, apm. 20 m augstajā tornī atradusies zāle ar kamīnu un zvaigžņu velvēm, kurā acīmredzot dzīvojis fogts. Pils austrumu pusē bijusi priekšpils un dziļš aizsarggrāvis. Plaši būvdarbi priekšpils teritorijā veikti 16. gs. beigās, hercoga Frīdriha laikā, kad te iebūvēti jauni dzīvojamie korpusi. Ziemeļu korpusā ierīkoti hercoga apartamenti.
Bauskas pilsētas vēsture
Pēc arheoloģiskās izpētes datiem, Bauskas pilskalnā jau 1. gt. pr. Kr. pastāvējusi nocietināta apmetne. Vēstures avotos Bauskas vārds pirmoreiz pieminēts gan tikai 1443. gadā - laikā, kad savu mūra pili Ordeņa valsts dienvidu robežas un svarīgā Lietuvas tirdzniecības ceļa sargāšanai te uzcēla Livonijas ordenis. Pils atradās pie pašas Mūsas un Mēmeles satekas - t.s. Ķirbaksalā. Uz trīsstūrainās zemes strēles aiz pils izveidojās miests ar baznīcu, krogu, kā arī amatnieku un tirgotāju mājām. 17. gs. sākumā Bauska izauga par ievērojamu tirdzniecības un amatniecības centru. Ap 1609. gadu tai piešķīra pilsētas tiesības, kuras 1635. gadā tika papildinātas ar jaunām privilēģijām. 17. gs. Bauskai bija moderns regulārs plānojums (divas galvenās ielas, kuras gāja paralēli Mēmeles upei, perpendikulāri krustoja šķērsielas), plašs tirgus laukums ar rātsnamu centrā, divas luterāņu baznīcas un vienstāvu dzīvojamā apbūve.
Smagus zaudējumus Bauska cieta Ziemeļu karā. Ziemeļu karš drupās pārvērta arī divas trešdaļas pilsētas. Iedzīvotāju postu vēl vairāk padziļināja karam sekojošais bads un 1710. gada mēra epidēmijas. Bauska īsti atlaba tikai 19. gs. otrajā pusē, kad tā kļuva par vienu no galvenajām linu, graudu un lopu tirdzniecības centriem auglīgajā Zemgales novadā. Ap šo laiku Bauskā tika uzcelta vilnas vērptuve, divas kokzāģētavas, dzelzslietuve, lauksaimniecības darbarīku fabrika un citi uzņēmumi.
Lielākie rūpniecības uzņēmumi Bauskā 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā bija alus darītava, ūdensdzirnavas un vairākas podniecības.
Bauskas pilsētas Dome
Adrese: Uzvaras ielā 6, Bauskā, LV - 3901
Tālrunis: +371 63922350
Fakss: +371 3922832
E-pasts: dome@bauska.lv
Mājas lapa: www.bauska.lv
FOTO GALERIJA BAUSKA
)
)
)
)
)
)