Cēsis un Cēsu novads
Vēsturiski Cēsu rajons atrodas Vidzemes novada centrālajā daļā, ģeogrāfiski Latvijas ziemeļaustrumu daļā, 90 km attālumā no valsts galvaspilsētas - Rīgas.
Cēsu novads ļaudīm licies pievilcīgs arī agrākos laikos. Dabas skaistums un stratēģiski apsvērumi droši vien bijuši par iemeslu tam, ka Cēsu apkaimē būvētas tik daudzas pilis. Daļa līdz mūsdienām saglabājušās no astoņpadsmitā gadsimta - Livonijas ordeņa Cēsu mūra pils, Lielstraupes pils, bet Ungurmuižas apbūves kompleksa kungu māja ir vienīgais astoņpadsmitā gadsimta pirmās puses muižas koka arhitektūras piemineklis Latvijā.
Pilsētas daļu, kur sākas ceļojums cauri gadsimtiem sauc par Bērzaini. Savu nosaukumu tā ieguvusi no nelielās Bērzaines muižas, bet tā savukārt no bērzu birzīm. 1826.gadā muižu savā īpašumā ieguva ievērojamais pedagogs Alberts Holanders, kurš uz šejieni, tajā pašā gadā, pārcēla savu privāto ģimnāziju. Tā drīz kļūst par vienu no labākajām, vidējām mācību iestādēm visā Krievijas impērijā.
Novada lepnums ir Gauja - mainīga, līkumaina un strauja. Sarkanās klintis pie Gaujas uz Peldu ielas, Zvanu klintis, Gaujas ala starp Gauju un Peldu ielu. Rudastes pēdu nospiedumos urdz spirdzinoši avoti - Dzidravaots, Gaujas avots, Svētavots un Rūcamavots.
Lībieši Gauju dēvējuši par "Bērzupi" un tā bijusi nozīmīga pērļu ieguves vieta.
Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka dabas takas atšķiras no citiem līdzīgiem objektiem ar augstu dabas vērojuma kultūru: šeit nav ierīkotas piknika vietas un atrakcijas, tāpēc ceļojumu var izbaudīt kā mākslas vai mūzikas skaņdarbu, kā to ir mācējuši mūsu kultūras pīlāri, kas iedvesmu smēla tiekoties ar dabu!
Cēsu pilsēta faktos
Cēsu rajona zemes kopplatība ir 2973,1 km2. Lielāko daļu rajona teritorijas -1610,7 km2 jeb 52,6% aizņem meži. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir 1047,1 km2. Purvi un ūdeņi aizņem 5%, ceļi - 2%, pagalmi - 1% un pārējās zemes - 5% no rajona teritorijas.
Cēsu rajonā ir 57228 iedzīvotāji, tai skaitā Cēsu pilsētā 18504 iedzīvotāji.
Cēsīm un Cēsu rajonam raksturīga agru sala iestāšanās rudeņos, salīdzinoši garas ziemas, liels nokrišņu daudzums.
Cēsu pilsētas vēsture
Cēsu apkārtne 11. - 12. gadsimtā atradās latgaļu un Vidzemes lībiešu zemju Jersikas, Turaidas, Idumejas un Tālavas sadurvietā. Šeit krustojās vairāki nozīmīgi kara un satiksmes ceļi. Tagadējās pilsētas teritorijā esošais Riekstu kalns uzskatāms par Cēsu pilsētas "šūpuļa" vietu, jo šeit 11. - 13. gs. atradusies lībiešu cilts - vendu - koka pils. Vendu vārds arī devis pilsētai vācisko nosaukumu "Wenden".
Vēstures avotos Cēsu vārds pirmo reizi minēts 1206. gadā Indriķa hronikā, kur aprakstīta priestera Daniela darbība Cēsu novadā. Cēsis kā pilsēta dokumentos minēta tikai 1323. gadā. Pils laika gaitā kļuva par Livonijas ordeņa zemju pārvaldes centru - no 1237. līdz 1561. gadam tajā atradās Livonijas ordeņa mestru rezidence.
13. gs. sākumā pie ordeņa pils izveidojās pilsēta ar 40 apbūves gabaliem. Pilsētas centrālais tirguslaukums un arī rātsnams atradās tagadējā Līvu laukuma vietā. .
14. gs. beigās un 15. gs. sākumā Cēsis strauji uz plauka. Pilsēta kļuva par Hanzas savienības locekli, šeit darbojās arī starptautiskā Melngalvju biedrība. Livonijas "ziedu laikos" (mestra V. Pletenberga valdī šanas laikā) Cēsīs tika kalta pat zelta nauda.
Ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs 15. - 16. gs. centās Cēsis izveidot par ordeņvalsts galvaspilsētu. Šajā laikā pilsētu apjoza 6 - 7 m augsts dolomītakmeņu nocietinājumu mūris ar astoņiem torņiem un četriem vārtiem (neskaitot divus vārtus no pilsētas uz priekšpili).
Pilsētas tālāko attīstību pārtrauca Livonijas karš.
Polijas karalis Stefans Batorijs Cēsīm 1616. gadā piešķīra tādas pašas privilēģijas kā Rīgai, kas veicināja pilsētas atjaunošanu.
1742. gadā pilsētu atkal piemeklēja liels ugunsgrēks. Pēc šī trieciena ierastā dzīve Cēsīs atjaunojās lēnām -1744. gadā Cēsīs bija tikai 80 mājas un 600 iedzīvotāji. Pēc pāris gadiem, 1748. gada 3. augustā, pilsētai atkal uzglūnēja ugunsnelaime, kurā nodega gandrīz visa pilsēta, aiznesot 35 cilvēku dzīvības. Brīnumainā kārtā šajā ugunsgrēkā paglābās tikai dažas mājas. Nodega Sv. Jāņa baznīca, kā ari senais rātsnams pie tirgus laukuma ar visu Cēsu pilsētas arhīvu.
Straujš pilsētas uzplaukums sākās 19. gs. otrajā pusē. To izraisīja 1868. gadā izbūvētā Cēsu-Drabešu šoseja, kas Cēsis savienoja ar Rīgas-Pleskavas šoseju. Ne mazāk nozīmīgas pārmaiņas pilsētas dzīvē ienesa 1889. gadā atklātais Rīgas-Valkas dzelzceļš, kas gāja gar pilsētu.
20. gs. sākumā Cēsīs darbojās mašīnu fabrika un čuguna lietuve, nažu fabrika, cementfabrika, vairāki kaļķu cepļi, alus darītava. Atpūtas meklētājus pievilka skaistā Gaujas ieleja, tādēļ pilsētas apkārtnē sāka veidoties vasarnīcu rajoni, vairākas ūdensdziedinātavas un sanatorijas.
Cēsu pilsētas ģerbonis
Cēsu pilsētas ģerbonis: zilā laukā sarkans robots. ķieģeļu mūris ar 5 (pieciem) tornīšiem un atvērtiem vārtiem ar paceltu režģi, uz tā stāvošs karavīrs dabiskās krāsās ar paceltu zobenu un vairogu.
Cēsu pilsētas karogs
Uz fona Valsts karoga krāsā taisns krusts baltā krāsā ar nobīdītu vertikālās līnijas asi karoga stiprinājuma virzienā; Krusta vertikālā un horizontālā līnija karoga kreisajā malā veido kvadrātu; Krusta centrā attēlots Cēsu pilsētas ģerbonis.
Cēsu pilsētas dome
Adrese: Raunas 4, Cēsīs, LV-4101
Tālrunis: +371 64123455
Fakss: +371 64124571
E-pasts: iac@dome.cesis.lv
Mājas lapa: www.cesis.lv
Cēsu rajona padome
Adrese: Bērzaines iela 5, Cēsis LV -4101
Tālrunis: +371 64122231,
Tālrunis/fakss: +371 64122238
E-pasts: padome@cesurajons.lv
Mājas lapa: www.cesurajons.lv
FOTO GALERIJA CĒSIS
)
)
)
)
)
)
)
)