Dobele - saules pilsēta!
Saules pilsēta, kā dažkārt dēvē Dobeli, atrodas 70 km uz dienvidiem no galvaspilsētas Rīgas, Bērzes upes krastos, kur Austrumkursas augstiene mijas ar Zemgales līdzenumu. Dobeles pilsētu šķērso valsts autoceļi virzienā uz Bausku, Liepāju, Jelgavu un Tukumu, kā arī dzelzceļa līnija Rīga-Liepāja.
Dobelene, Doblen, Доблень - tie visi ir mūsu Dobeles vārdi dažādos laikos. Dobeles apkārtnē apdzīvotas vietas bijušas jau akmens laikmetā. Arheoloģiskie izrakumi sniedz liecības par apdzīvotu vietu - senpilsētu līdzās pilskalnam 1.g.tūkstotī p.m.ē. Mūsdienās Livonijas ordeņa pilsdrupās vasarās satiekas dobelnieki, lai ielīgotu Jāņus un svinētu svētkus.
Tā kā Zemgales līdzenums atrodas Kurzemes augstieņu aizvējā, klimats te ir sausāks un vairāk ir arī saulaino dienu. Auglīgās augsnes un labvēlīgie klimatiskie apstākļi Zemgales līdzenumā ir sekmējuši zemkopības attīstību, gadsimtiem ilgi te veiksmīgi attīstījusies lauksaimniecība. Ne velti novadu dēvē par Latvijas maizes klēti.
Dobele un Dobeles rajons faktos
Dobeles rajons atrodas Latvijas dienvidrietumos, 70 km no Rīgas. Tas robežojas ar Saldus rajonu rietumos, Tukuma rajonu ziemeļos, Jelgavas rajonu austrumos un Lietuvu dienvidos. Rajona teritorija aizņem 163 000 hektārus.
37 tūkstoši ha vai 24 % no rajona kopējās platības ir meži. Sastopamas 15 koku sugas. Vadošā koku suga ir priede, tai seko bērzs, egle. Tērvetes dabas parkā aug visās Baltijas valstīs visgarākās un slaidākās priedes.
Viens no nozīmīgākajiem zemes dzīļu resursiem rajonā ir Dobeles ģeoloģiskā pazemes struktūra Slagūnes un Zebrus ezera apkārtnē. Pēc ģeoloģiskās izpētes darbiem 1989. - 1990. gadā šī pazemes struktūra atzīta par visperspektīvāko dabas gāzes pazemes glabātavu Latvijā. Tās tilpums varētu sasniegt 10 miljardus kubikmetru.
Deviņas upes ar kopējo garumu 534 km caurvij rajona teritoriju; ir vairāk nekā 80 ezeru, no kuriem daudzi ir mazi. Lielākais rajonā ir par teiksmoto dēvētais Zebrus ezers, kas aizņem 420 ha.
Rajonā ir sešas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas "Natura 2000" - Tērvetes dabas parks, dabas liegumi "Vīķu purvs", "Līvbērzes liekņa", "Ukru gārša", "Skujaines un Svētaines ieleja", "Zebrus un Svētes ezers".
Dobelē ir 11 390 iedzīvotāji.
Dobeles pilsētas vēsture
Pirmās rakstiskās ziņas par Dobeli ir 1254.gadā, kad tā pieminēta Zemgales dalīšanas aktā starp Rīgas arhibīskapu Albertu II, Rīgas domkapitulu un Livonijas ordeni. Dobele nonāk ordeņa pakļautībā.
Laika posmā no 1279.līdz 1289.gadam zemgaļu pils un senpilsēta piedzīvojusi vairākkārtējus vācu krustnešu uzbrukumus. 1289.gadā zemgaļi noposta savu koka pili un aiziet uz Lietuvu. Livonijas ordenis 1335.gadā uzsāk mūra pils būvi.1444.gadā rakstos tiek minēta tirgotāju un amatnieku apmetne - miests Dobele. 1495.gadā miestā pēc Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga pavēles tiek celta baznīca.
19.gs. miests attīstās straujāk. Zemnieki iegūst tiesības rentēt mājas, izpirkt tās. Tiek dibinātas lauksaimniecības, sociālās un kultūras biedrības, darbojas vairākas skolas. 1870.gadā Dobelē notiek pirmie Kurzemes Dziesmu svētki.
1917.gadā Dobelei tiek piešķirtas pilsētas tiesības. Pirmā pasaules kara laikā Dobele pārdzīvo gan vācu, gan padomju, gan bermontiešu varas, līdz 1919.gada 23. novembrī pilsētā ienāk Latvijas armija.
No 1924.līdz 1946.gadam Dobele un tās apkārtne ietilpa Jelgavas apriņķī. Tajā bija trīs pilsētas - Auce, Dobele, Jelgava - un 41 pagasts ar kopējo teritorijas platību 3484,8 kvadrātkilometri. 1950.gadā pēc teritoriālās reformas tika izveidoti Dobeles un Auces rajoni. 1959.gadā Dobeles rajonam pievienoja Auces rajonu.
Dobeles pilsētas ģerbonis
Dobeles pilsētas ģerboņa zīmējums - sarkans lauks ar sudraba svītru valsts karoga dalījumā, pāri tam slīpi novietots zobens, kas simbolizē zemgaļu varonīgās cīņas.
Dobeles pilsētas ģerbonis apstiprināts 1925.gadā.
Dobeles pilsētas karogs
Dobeles pilsētas karogs ir divu krāsu auduma taisnstūris, kuru veido balts rombs ar pilsētas ģerboni tā centrā un divi tumši zili trīsstūri, kuru hipotenūzas veido līnijas, kas vilktas no karoga kreisā apakšējā un labā augšējā stūra un ir paralēlas Dobeles ģerbonī redzamā zobena asij. Paraugzīmējuma autors ir arhitekts Jānis Kukša.
Dobeles pilsētas karogs apstiprināts 2004.gadā
Dobeles pilsētas dome
Brīvības iela 17, Dobele, LV-3701
Telefons: +371 63721360
Fakss: +371 63722463
E-pasts: dome@dobele.lv
Mājas lapa: www.dobele.lv
Dobeles rajona padome
Adrese: Brīvības iela 15, Dobele
Telefons: +371 63722237
E-pasts: dobelerp@apollo.lv
Mājas lapa: www.dobelesrp.lv
FOTO GALERIJA DOBELE
)
)
)
)
)
)
)
)
)