Teika stāsta, ka Gulbene radusies vietā, kur drosmīgais arājs plēsis līdumu. Pirmoreiz rakstos Gulbenes vārds minēts 1224.g. Tālavas dalīšanas līgumā. 1920. - to g. sākumā Vecgulbeni, visu dienu pa to staigājot, "neatrada" Jānis Jaunsudrabiņš. 1928.g. Gulbenei piešķīra pilsētas tiesības. Dažus gadus vēlāk Vilis Veldre apgalvoja, ka šeit nekad neizveidosies pilsēta, jo šajā purvā cilvēki nebūvēsies un nedzīvos.

Līdz pat 20.gs. sākumam kā apkārtnes centrs te bija tikai plašā un bagātā Vecgulbenes muiža, par kuras pēdējā īpašnieka barona Volfa mīlestību pret savu skaisto sievu Marisu stāsta leģendas un kurā viesojies pats Ferdinands fon Cepelīns - dirižabļu izgudrotājs. 1903.g. sāka veidoties otrais centrs - ap jaunizbūvēto šaursliežu dzelzceļu, bet... 2 km attālumā no muižas, lai netraucētu muižas mieru un skaistumu ar modernām lietām. Toties šodien katrs gulbenietis ar lepnumu stāstīs, ka viņiem ir Baltijā vienīgais joprojām ritošais šaursliežu dzelzceļš 33 k m garumā, Bānītis, kurš 2003.g. ieripoja savā otrajā simtgadē. Mūsdienu centrs veidojies, "aizaugot" tam pāris kilometru tukšumam ar pļavām un ganībām, un kunga tīrumiem pirmskara Latvijas Republikas laikā un pēc II Pasaules kara. Tāpēc centra apbūve ir lieciniece vai nu 20.gs. 20. -30. - to g. būvniecības stilam (stacija, ģimnāzija un tag. 2.vidusskola, Krājbankas ēka, Rīgas ielas dzīvojamie un veikalu nami), vai nu padomju tipveida celtniecības piemineklis (rajona padome, kultūras centrs, bijušais universālveikals, viesnīca, Skolas un Nākotnes ielu daudzstāvu apbūve).

Gulbenes pilsētas vēsture

Pirmo reizi rakstos Gulbenes vārds minēts 1224.g. Tālavas dalīšanas līgumā, kad, bīskapam Albertam un Zobenbrālu ordenim sadalot Tālavas zemi, bīskapa tiesā tiek nosaukta Gulbana. Tā bija pilsnovada galvenā pils. Līdz ar to precīzi varam noteikt Gulbenes sākotnējo centru - pilskalns atradās Krustalīces ielokā uz pakalna, kuru nostiprināja. 1340.gadā šajā pakalnā latgaļu koka pils vietā tika uzcelta Rīgas arhibīskapa mūra pils. Laika gaitā ap to izveidojās pilsētiņa. Gan pils, gan pilsētiņa tika nopostītas 1577.gadā Livonijas kara laikā. Pēc tam vairākus gadsimtus tagadējās pilsētas vietā bija tikai Gulbenes (kopš 18.gs. - Vecgulbenes) muiža. Apdzīvots bija tikai muižas centrs. Iedzīvotāju koncentrācija un līdz ar to teritoriālās izmaiņas sākās tikai 20.gs. sākumā, kad Gulbenē tika izbūvēta pirmā dzelzceļa līnija (1903.g.). Sāka veidoties "otrais" tagadējās pilsētas centrs - ap dzelzceļa mezglu.

1920.gadā Vecgulbene ieguva miesta tiesības. 

Pēc Otrā pasaules kara notika pirmās lielās pilsētas teritorijas izmaiņas un jaunu robežu noteikšana, kas vēlāk notika vairākkārt.

Gulbenē dzīvo 9523 iedzīvotāji.

Gulbenes platība ir 1189,8 ha.

Gulbenes pilsētas ģerbonis

1938.gadā heraldikas komisija apstiprināja Gulbenes ģerboni ar sudraba gulbi, kas peld uz melna vairoga. Gulbja tēlam par pamatu kalpojis bareljefs uz kādreizējā Vecgulbenes muižas kroga fasādes (sagrauts 1944.g.).

1967.gadā tika apstiprināts jaunais Gulbenes pilsētas ģerbonis - ar gulbi uz Latvijas PSR karoga fona.

1989.gadā tika pieņemts lēmums atjaunot Gulbenes vēsturisko ģerboni ar sudraba gulbi uz melna vairoga.

Gulbenes pilsētas karogs