Jelgava
Jelgava jau sen nav tikai pilsēta zemā un mitrā vietā ar pili un tirgu. Jelgava ir pilsēta, kuru saucam par Zemgales galvaspilsētu, par izglītības un kultūras centru. 20. gadsimtā postīta, dedzināta un no jauna celta, tā joprojām atrodas Zemgales līdzenumā lēnās un mierīgās Lielupes krastos.
Jelgava ir viesmīlīga pilsēta, kas grib un prot uzņemt viesus. Neraugoties uz pagājušā gadsimta karu postījumiem, pilsētā atrodami gan arhitektūras, kultūras, vēstures un dabas pieminekļi, gan arī mūsdienīgas celtnes. Radusies kā dažādu tautību cilvēku apdzīvots administratīvais centrs, Jelgava kļuvusi par pilsētu ar dinamisku attīstību ekonomikā, izglītībā, kultūrā.
Jelgavā tās viesi var gūt to, ko vēlas, proti, iespēju atpūsties, sevi kulturāli bagātināt, kā arī vietu savas uzņēmējdarbības attīstīšanai. Jelgava grib dalīties ar citiem savās bagātībās. Muzeji, parki, atpūtas vietas, kultūras pasākumi un uzņēmumi gaida jūs!
Fakti par Jelgavu
Jelgava atrodas Zemgales līdzenuma dienvidu daļā. Pilsēta atrodas abos Lielupes krastos no 0.0 līdz 6.0 m virs jūras līmeņa.
Jelgavas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir ļoti izdevīga. Pilsēta ir dzelzceļa krustpunkts, kurā krustojas sliežu ceļi austrumu - rietumu un ziemeļu - dienvidu virzienos. Gar pilsētas robežu iet 1996.gadā izbūvētais modernais apvedceļš, kas savieno autostrādes Jelgava - Rīga un Jelgava - Lietuvas robeža, un tālāk ved uz Rietumeiropu.
Jelgavas kopplatība ir 60 km2, no kuriem:
- atklātās ūdensplatības ir 2,34 km2
- parki aizņem 1,62 km2
Iedzīvotāju skaits 66 tūkstoši.
Attālumi:
Jelgava - Rīga - 42 km
Jelgava - Maskava - 962 km
Jelgava - Berlīne - 894 km
Jelgavas vēsture
Jelgava atrodas Zemgales līdzenumā, līdzenumā, kurš veidojies ledus laikmeta beigās bijušā Baltijas saldūdens ezera vietā. Grūti iedomāties, ka apmēram 6-7 tūkstošus gadu atpakaļ Jelgavas vieta bija zem ūdens. Senākā zināmā iedzīvotāju - klejotāju, mednieku un zvejnieku dzīves vieta atrasta apmēram 8 km uz dienvidiem no Jelgavas Jaunsvirlaukas tuvumā, netālu no Lielupes, kur toreiz bija jūras krasts. Atkāpjoties ledājiem uz ziemeļiem uz ziemeļiem atkāpās arī jūra. Tad veidojās gan Zemgales līdzenums, gan Lielupe un tās daudzās pietekas, gan lielie purvi.
Pirms apmēram četriem tūkstošiem no dienvidiem ienākušie zemgaļi kļuva par Latvijas centrālās daļas iemītniekiem, dodot savas cilts vārdu Zemgalei - zemei, kuru tie izvēlējās par savu tēvzemi. Zemgaļi nodarbojās ar zemkopību un lopkopību, uzbūvēja pirmos nocietinātos pilskalnus, piekopa amatniecību un tirdzniecību. Iespējams, ka senā hronikā pieminētā Zemgaļu osta atradās kaut kur pie Lielupes Jelgavas tuvumā. Varenākie zemgaļu administratīvie centri ir Tērvete, Mežotne, Dobele.
Droši datējams Jelgavas pilsētas sākums ir 13. gadsimts, kad Latvijas zemēs notika Romas pāvesta organizētie krusta kari. Pret krustnešiem aktīvas cīņas zemgaļi sāka 1219. gadā, kad Mežotnes zemgaļi pieņēma kristietību un Tērvetes zemgaļi ar savu vadoni Viestartu priekšgalā sāka bruņotu cīņu pret Rīgas bīskapu Albertu un Zobenbrāļu ordeni. Modenas bīskaps Vilhelms pie Lielupes lejpus Mežotnes 1225. gadā lika celt pili, Romas pāvests Klements tiesības to darīt apstiprināja, taču zemgaļu pretošanās krustnešiem aizkavēja šo nodomu realizēt. Tikai 1265. gadā senā zemgaļu tirdzniecības vietā pils tika uzcelta. Jelgavas pils bija Livonijas ordeņa svarīgs atbalsta punkts zemgaļu zemju iekarošanas laikā.
Ziņu par dzīvi pie Jelgavas vai Jelgavā Livonijas ordeņa valdīšanas laikā nav daudz saglabājies līdz mūsu dienām. Kad zemgaļi ir pakļauti, tad pilij galvenā loma ir Zemgales administratīvajā pārvaldē un karos ar Lietuvu. Pie pils Lielupes kreisajā krastā veidojās neliela pilsētiņa – miests. 1522.gadā kādā dokumentā minēts, ka pilsētā ir sava baznīca.
Livonijas kara laikā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Polijas un Lietuvas karali Sigismundu Augustu noslēdza padošanās līgumu. Bija dzimusi Kurzemes un Zemgales hercogiste (Ducatus Curlandiae et Semigalliae). Kopš 1566. gada Kurzemes un Zemgales hercogs par savu rezidenci izvēlējās Jelgavas pili, uz kuru kopā ar galmu pārcēlās 1568. gadā pēc veiktajiem remontdarbiem. 1573. gadā Jelgavai piešķīra pilsētas tiesības un ģerboni – kronēta brieža galvu uz sarkana fona.
Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks līdz 1795.gadam ir dažādu notikumu pilns. Jelgavu skar visi kari, kuros iesaistās Polijas karaļi. Vispostošākie ir kari starp Poliju un Zviedriju 17.gadsimtā. Hercoga Frīdriha valdīšanas laikā tika izstrādāta Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme – t.s. Valdības formula un likumu krājums – Kurzemes statūti. Šo satversmi, ko izsludināja 1617.gada 18.martā, varam uzskatīt par vienu no vecākajām satversmēm Eiropā. Hercoga Vilhelma dēls Jēkabs ir slavenākais no Ketleru dinastijas pārstāvjiem. Viņa valdīšanas laikā, neskatoties uz kariem starp poļiem un zviedriem, viņš mēģināja veiksmīgi realizēt merkantilisma laikam cienīgu politiku. Kolonijas Gambijā, Tobago, raktuves Norvēģijā, daudzu manufaktūru atvēršana Kurzemē un Zemgalē ir slavenākie no viņa darbiem. 1648.gadā ap Jelgavas pili uzcēla bastionus, vaļņus, arī ap Jelgavu uzcēla nocietinājumus. Tika uzmērīta pilsēta, izrakts dzeramā ūdens kanāls. 1660.gadā Jelgavā sāk darboties pirmā grāmatu spiestuve Mihaēla Karnala vadībā. 17.gadsimta 70. gados Jelgavā ir jau 5000 iedzīvotāju.
Jelgavas pilsētas ģerbonis
Pirmās atsauces uz ģerboni saglabājušās no 1574. gada, kad pilsētas kases grāmatā tapis ieraksts par to, ka kādam zeltkaļa zellim Hansam samaksāta 11 marku liela atlīdzība par pilsētas zīmoga grebšanu.
1565. gadā Polijas karalis Sigismunds Augusts bija piešķīris ģerboni, kur Zemgali simbolizēja lalnis. No tā alnis «pārceļoja» uz Jelgavas pilsētas ģerboni.
2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisijas lēmums apliecina pašreizējā Jelgavas pilsētas ģerboņa statusu: «Purpura laukā aļņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm).»
Jelgavas pilsētas ģerbonis
1938. gada 28. oktobrī tika apstiprināts pilsētas karogs. Tas dalīts divās vienāda platuma daļās: augšā tumši zils, bet apakšā - sarkans; karoga centrā ir Jelgavas pilsētas ģerbonis.
Jelgavas pilsētas dome
Adrese: Lielā iela 11, Jelgava, LV-3001
Tālrunis: + 371 63005522
Fakss: +371 63029059
E-pasts: dome@dome.jelgava.lv
Mājas lapa: www.jelgava.lv
FOTO GALERIJA JELGAVA
)
)
)
)
)
)