Krāslava
Krāslava atrodas zilo ezeru zemē, Latgalē, Latvijas likteņupes Daugavas ielokā, gleznainā ielejā netālu no Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Gandrīz neskarta līdz mūsdienām ir saglabājusies 19.gadsimta koka apbūve, kas šai Dienvidlatgales pilsētai Daugavas krastos piešķir savdabīgu skaistumu.
Pirmo reizi vēstures dokumentos Krāslava minēta 16.gadsimtā, tomēr pilsētas attīstības pirmsākumi vairāk saistāmi ar grāfa Ludviga Plātera vārdu, kurš 1729.gadā ieguva Krāslavu savā īpašumā. Grāfu Plāteru dzimta gandrīz divus gadsimtus noteica pilsētas ekonomisko un garīgo dzīvi. Pilsētas tiesības Krāslava ieguva 1923.gadā.
Krāslavu nevar iedomāties bez grāfu Plāteru laikā uzbūvētās Romas katoļu baznīcas, grāfu galvenās rezidences - Krāslavas pils, bibliotēkas ēkas, ūdensdzirnavām.
Krāslava var lepoties ar to, ka šeit 18. - 19.gadsimtā darbojās katoļu garīgais seminārs, kas faktiski uzskatāms par pirmo augstāko mācību iestādi Latgalē.
Gleznaina ir Krāslavas apkārtne. No vienas puses to kā josta apņem Daugava, no otras – ezeri: Zirga, Persteņa un Mandeļa.
Daugavas līkumu uz rietumiem no Krāslavas, pilskalna pakājē, sauc „Krasnaja lūka” (Skaists līkums vai Sarkanais loks). Krāslava atrodas Augšdaugavas aizsargājamo ainavu zonā, uz rietumiem no pilsētas sākas dabas parks „Daugavas loki”.
Caur pilsētu tek trīs nelielas upītes: Florupīte, Jāņupīte (Krāslava), Lazaretnaja.
Krāslavas pilsēta faktos
Pilsētas tiesības piešķirtas 1923.gadā.
Iedzīvotāju skaits uz 2007.gadu ir 10854.
Platība - 8.6 kvadrātkilometri.
Pats lielākais ir Zirga ezers (platība 38ha). Ezera kontūras atgādina zirga galvu, tāpēc arī ezeram tāds nosaukums. Zirga ezera pludmale ir iecienīta atpūtas vieta.
Apaļš kā gredzens Persteņa ezers (platība 2.5ha) ir bieži aprakstīts dzejās un teikās.
Krāslavas pilsētas vēsture
Nosaukt precīzu Krāslavas dibināšanas gadu nav iespējams. Skaidri zināms, ka tā veidojās neolīta laikmeta apmetnes vietā (IV - II gadu tūkstotī pirms Kristus) pie Adamovas, vienu kilometru tuvās apdzīvotas vietas lejpus tagadējās Krāslavas.
Pats izplatītākais nosaukums „Krāslava” radies no latgaliešu vārda „krāsls” – krēsls, jo Daugava pie Krāslavas met vairākus lokus, kuri pēc formas atgādina krēslu. Tas vēl tiek apstiprināts ar nostāstiem par to, ka agrāk, kad Daugava vēl bija kuģojošā tirdzniecības artērija, daudz plostu uzskrēja uz sēkļiem pie Krāslavas, kas arī veidoja analoģiju vārdam „krāsls” – krēsls.
Otrs izskaidrojums runā par to, ka Krāslavas nosaukums radies no cita latgaļu vārda „krāsla” – krēsla. Senatnē Krāslavu iekļāva tumši, neizbrienami meži un to klāja krēsla.
Vēl viens Krāslavas nosaukuma izskaidrojums saistīts ar Polockas krivičiem, kuri pazina tagadējās Krāslavas apkārtni jau IX – X gadsimtā, bet varbūt arī agrāk. Viņi Daugavas loku pie Krāslavas sauca „krasnaja lūka” vai „krasnaja lava”, t.i. „krasnaja” – skaists, „lava” – lāva, krēsls, dotajā gadījumā – skaista vieta.
Jau pirms 3.gadu tūkstoša pirms Kristus Krāslavas novads bija apdzīvots. Ap 12.gadsimtu novads ietilpa latgaļu Jersikas valstī. Pēc vācu krustnešu iebrukuma 13.gadsimtā Krāslava tika iekļauta Livonijas ordeņa komturijā. Vēstures avotos Krāslava minēta 14.gadsimtā, kad pie Daugavas tirdzniecības ceļa tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava. No 1558.gada Krāslava bija ordeņa lēņa muiža. No 1562.gada novads ietilpa Pārdaugavas hercogistē.
Pēc Polijas – Zviedrijas kara (1600. – 1629.gads) Krāslava un viss novads tika iekļauts Inflantijā (Poļu Vidzeme), bet pēc Polijas pirmās sadalīšanas 1772.gadā Krāslava kopā ar visu Latgali pēc Katrīnas II 1773.gada rīkojuma (ukaza) kā Daugavas province tika iekļauta Pleskavas guberņā.
1599.gadā Krāslavu nosauc par pusmuižu. XVI gadsimtā te jau atradās neliels koka katoļu dievnams.
1729.gadā Krāslavu apstiprināja par miestu, te atradās 47 ēkas, no kurām tikai dažas bija mūra – muižnieku viesnīca „Livonija”, zirgu pasta stacija, graudu noliktava, divi krogi.
Pēc Polijas trešās sadalīšanas 1795.gadā Krāslavā palika tālu no galvenajiem ceļiem un pamazam sāka panīkt.
No 1811.gada līdz 1822.gadam Krāslava skaitās ārštata pilsēta.
1923.gada 16.aprīlī Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste parakstīja likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam.
Krāslavas novada dome
Adrese: Rīgas iela 51, Krāslava, LV-5601, Latvija
Tālrunis: +371-65624383
Fakss: +371-65681772
E-pasts: dome@kraslava.apollo.lv
Mājas lapa: www.kraslava.lv
FOTO GALERIJA KRĀSLAVA
)
)
)
)
)
)
)
)
)