Kuldīga - 2007. gada izcilākais tūristu galamērķis Eiropā!
Senā Kurzemes pilsēta Kuldīga atrodas Ventas krastā, kur izveidojies Rumbas ūdenskritums. Te bija senās kuršu zemes Bandavas centrs. Veckuldīgas pilskalns, kas atrodas netālu no tagadējās pilsētas Ventas kreisajā krastā, bija lielākais kuršu pilskalns. Jau 9.gadsimtā tam blakus bija izveidojusies apmetne. 13.gadsimta pirmajā pusē kuršu zemes iekaroja vācu krustneši, kuršu Kuldīgas pili nodedzināja, bet apmetne kādu laiku vēl pastāvēja.
Kuldīgas lepnums ir senais mūra tilts pāri Ventai (1873. - 1874.), kā arī vecpilsēta ar 17. un 18.gadsimta dzīvojamām ēkām. To raksturīga iezīme ir kokgriezumiem rotātas durvis, virsgaismas lodziņi un dakstiņu jumti.
Hercoga Jēkaba piemiņa ir iemūžināta, nosaucot viņa vārdā jauno brīvdabas estrādi Pārventā, kur vasarās notiek operu uzvedumi un koncerti.
Šodien Kuldīga ir rajona centrs ar 13,5 tūkstošiem iedzīvotāju. Par tradīciju kļuvuši Kuldīgas pilsētas svētki, kurus svin jūlija trešajā nedēļas nogalē.
„Kuldīgas pilsēta Ventas senlejā” 2007. gadā atzīta par Eiropas izcilāko tūristu galamērķi Eiropas Komisijas, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) izsludinātajā konkursā.
Tūrisma vieta aptver Kuldīgas vecpilsētu un Ventas ielejas daļu vecpilsētas zonā, t.sk. Ventas rumbas un Alekšupītes ūdenskritumus. Vecpilsētas un dabas komplekss ir galvenais tūristu piesaistes mezgls Kuldīgas pilsētā un rajonā un viens no galvenajiem tūrisma objektiem Kurzemē.
Kuldīgas lepnums ir Ventas rumba - Eiropas platākais dabisks ūdenskritums ( 249 m ).
Šeit atrodas arī Latvijas augstākais - Alekšupītes ūdenskritums ( 4,5 m ).
Kuldīgas viesu uzmanību piesaista viens no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā, būvēts 1874. gadā pāri Ventas upei.
Kuldīgas lepnums ir arī vecpilsēta ar 17. un 18.gadsimta dzīvojamām ēkām. To raksturīga iezīme ir kokgriezumiem rotātas durvis, virsgaismas lodziņi un dakstiņu jumti.
Kuldīgas pilsēta faktos
Kuldīga atrodas Kurzemes centrā, 150 km no Rīgas, 100 km no Liepājas un 50 km no Ventspils.
Kuldīgas pilsētas administratīvā teritorija ir 13,2 km2, Kuldīgas rajons – 2500 km2.
Iedzīvotāju skaits Kuldīgas pilsētā 13 010, Kuldīgas rajonā 35 822.
Kuldīgas pilsētas vēsturiskajam centram 2008. gadā ir piešķirta Eiropas mantojuma zīme.
„Kuldīgas pilsēta Ventas senlejā” 2007. gadā atzīta par Eiropas izcilāko tūristu galamērķi Eiropas Komisijas, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) izsludinātajā konkursā.
"Kuldīgas kultūrvēsturisko vidi un dabas vēsrtības" UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Ansambleja ar 2004. gada 25. maija lēmumu Nr. 19 ir iekļāvusi UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas Pagaidu sarakstā.
Kuldīgas pilsētas vēsture
Lai nostiprinātu savu militāro varu, Krustneši sāka celt mūra pilis. Viena no tām pacēlās Ventas krastā iepretim ūdenskritumam. Tās celtniecību uzsāka 1242.gadā - tad arī pirmo reizi dokumentos minēts Kuldīgas vārds.
Livonijas atskaņu hronika stāsta, ka Livonijas ordeņa mestra Groningenas Dītriha laikā (1242.-1245.) Kuldīgā uzcelta ordeņa pils, kura sākumā saukta- Jesusburg, bet vēlāk- Goldingen. Šis nosaukums dokumentos lasāms līdz pat Latvijas brīvvalsts izveidošanai un joprojām figurē veco baltvācu emigrantu leksikā.
14.gadsimtā blakus ordeņa pilij jau bija izveidojusies pilsēta.
Kopš 1368. gada Kuldīgas vārds pazīstams Hanzas Savienībā. Jaunlaiku Hanzas dienās Kuldīgas pilsēta piedalās pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas no 1991. gada.
Pēc Livonijas sabrukuma 1561. gadā Kuldīga kļuva par Kurzemes hercoga rezidenci un no 1587.gada līdz 1617.gadam bija Kurzemes galvaspilsēta.
Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Kurzemes hercogiste un Kuldīga piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu- Kuldīgā tika uzbūvēta kuģu būvētava, salpetra fabrika, ķieģeļu cepļi u.t.t. Kuldīgai bija tirdzniecības sakari ar daudzām valstīm.
Kurzemes hercogistes laikā Kuldīga cieta gan no kariem, gan tika izlaupīta. No 1653. gada līdz 1667. gadam notika Poļu - zviedru karš, no 1700. gada līdz 1721. gadam- Ziemeļu karš. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702.gadā zviedru karaspēks pili izlaupīja un izpostīja, tā ka tā kļuva neapdzīvojama.
1795. gadā Kurzemi iekļāva Krievijas impērijas sastāvā, un Kuldīga kļuva par apriņķa centru.
Kuldīgas pilsētas ģerbonis
Kuldīgas pilsētai jau ordeņa laikos bija savs zīmogs. Tā centrā bija svētās Katrīnas figūra, kas vienā rokā turēja moku ratu ar sešiem spieķiem, bet otrajā – zobenu. Viduslaikos Sv. Katrīnu uzskatīja par garīga darba darītāju - teologu, filozofu, advokātu un studentu aizstāvi. Kuldīga pratusi saglabāt savu svēto patronesi ģerbonī līdz mūsu dienām.
Kuldīgas pilsētas ģerbonī uz sarkana fona attēlota svētā Katrīna ar moku ratu rokā. Viņas vārdā nosauktās mūra baznīcas ēkas celtniecību uzsāka 1567.gadā (pirmā ēka bija celta 1252.gadā no koka), vēlākajos gadsimtos tā ir vairākkārt atjaunota.Ģerboņa vairoga sarkanajā laukā sudraba svētās Katrīnas tēls ar mocekļa kroni galvā, stilizētu moku ratu un lūgšanas krellītēm „rožukroni” labajā rokā un ar zobenu kreisajā rokā. Ģerbonis apstiprināts 1938. gadā.
Kuldīgas pilsētas karogs
Kuldīgas pilsētas karogs apstiprināts 1992.gadā, sagaidot Kuldīgas 750 gadu jubileju. Karoga autors Mārtiņš Heimrāts.
Kuldīgas pilsētas karogs apstiprināts 1992.gadā, sagaidot Kuldīgas 750 gadu jubileju. Karoga autors Mārtiņš Heimrāts.
Kuldīgas pilsētas karogā attēlots rats, kas simbolizē Kuldīgas pilsētas saistību ar citām Hanzas savienības pilsētām un norāda saistību ar Kuldīgas ģerboni. Karogā izmantotas Hercoga Jēkaba laika Kuldīgas krāsas – melns, sarkans un sudrabs.
Karoga kompozīcija – četru pārējo Latvijas pilsētu – Rīgas, Liepājas, Jelgavas, Daugavpils – karogu princips. Līmeniskas krāsu joslas – vidū pilsētas ģerbonis. Krāsas – joslu krāsas – sarkans un melns pēc Hercoga Jēkaba melnā vēža uz sarkanā fona.
Kuldīgas pilsētas dome
Adrese: Baznīcas iela 1, Kuldīga, LV 3301
Telefons: +371 633 22469
Mājas lapa: www.kuldiga.lv
FOTO GALERIJA KULDĪGA
)
)
)
)
)
)
)
)
)