Liepāja - pilsēta, kurā piedzimst vējš!
Liepāja ir trešā lielākā Latvijas pilsēta, kuru parasti dēvē par pilsētu kurā piedzimst vējš.
Liepājas klimats ir mērens, ar nelielām gada temperatūras svārstībām, paaugstinātu mitrumu un mākoņainību. Ziemas periodā Liepājā ir siltāks, bet vasarās nedaudz vēsāks kā citviet Latvijā. Arī vēja stiprums, kas visbiežāk pūš no rietumiem, ir lielāks nekā vidēji Latvijā. Ne velti Liepāju dēvē par vēju pilsētu.
Liepājā lepojas ar vecāko profesionālo teātri Latvijā, opermākslu, simfonisko orķestri, muzejiem un galerijām, kā arī daudzām citām kultūras un mākslas vērtībām. Pasaules vērienu ir ieguvis Pianistu zvaigžņu festivāls. Starptautisku atzinību ieguvuši arī tādi roka festivāli kā "Liepajas Dzintars", "Beach Party", "Mēs Liepājai" un citi. Par tradīciju kļuvis Kurzemes rallijs, Jūras svētki un Starptautiskie Ziedu svētki.
Aplūkojot kopējo Liepājas rajona kultūras mantojumu, varam secināt, ka visā tā vēsturiskās formēšanās procesā saplūdušas un paliekošu ietekmi devušas dažādu tautu kultūras:
- somugru un baltu cilšu kultūra;
- vācu kultūra;
- vikingu un zviedru kultūra;
-poļu, dāņu, franču kultūra;
krievu kultūra;
nacionālā kultūra.
Liepāja un Liepājas rajons faktos
Liepāja ir trešā lielākā Latvijas pilsēta, kuru par savām mājām ir izvēlējušies ap 90 000 cilvēku. Tā atrodas Latvijas dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā un aizņem 1,5 - 6,5 km platu jūras piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu. Bet no sauszemes puses Liepāju norobežo Liepājas un Tosmares ezeri. Liepāja ir "pilsēta", jo 35% no kopējās pilsētas platības aizņem apstādījumi un dabas teritorijas, t.sk. parki un dārzi, meži un ūdeņi un citas dabas vērtības.
Liepājas pilsētas vēsture
Liepājas pirmsākumi meklējami mazā zvejnieku ciemā - "Līvas ciemā", kas vēstures rakstos minēts jau 1253.gadā. Pārdzīvojusi tumšos viduslaikus, šī apdzīvotā vieta Kurzemes hercogistes laikā ieguva pilsētas tiesības. Uzplaukumu pilsēta piedzīvoja Krievijas impērijas laikā. Veiksmīgi pārcietusi Pirmo pasaules karu, 1919. gadā uz neilgu laiku Liepāja kļuva par Latvijas galvaspilsētu. Liepāja Otrajā pasaules karā tika stipri sabombardēta, taču, saglabājusi savu spītīgumu, kas iegūts padomju laikā. Šodien pilsēta atrodas jaunos un neordināros attīstības meklējumos. Vēl vairākus gadsimtus pēc 1253. gada Līva ir liels zvejniekciems, Grobiņas fogtijas piedēklis ar nedaudziem vācu tautības ordeņa vasaļiem, vācu piekrastes fogtu, kas atbild par krasta tiesību ievērošanu un daudziem kuršu zvejniekiem.
Liepājā notiek būtiskas pārmaiņas. 1823. gadā pilsētā sāk darboties pirmā tipogrāfiju, 1825. gadā nodibināta krājkase, pirmā šāda veida kredītiestāde Krievijas impērijā.
Lūzuma gadi ir Liepājas - Romnu dzelzceļa līnijas izbūve, kuru uzsāk 1869. gadā, bet pilnībā pabeidz 1876. gadā, savienojot Liepāju ar Romniem Poltavas guberņā. Kopā ar atzarojumiem tās garums ir 1381 kilometrs.
1899. gadā Liepāja ir pirmā no Baltijas pilsētām, kurā sāk kursēt elektriskais tramvajs.
Liepājas pilsēta ģerbonis
Liepājas pilsētas ģerbonis - uz sudrabota fona sarkans Kurzemes lauva ar šķeltu asti, kas ar priekškājām balsta liepu - apstiprināts četras dienas pēc pilsētas tiesību iegūšanas 1625. gada 22. martā. Ģerbonis, kā pilsētas zīme, jau izsenis ir izmantota gan Liepājas karogā, gan zīmogā. Vecākais Liepājas zīmogs ar tanī ieslēgtu ģerboni iespiests pamatojoties uz Liepājas maiznieku cunftes pilsētas rātes apstiprinātiem statūtiem 1635. gadā.
Liepājas pilsēta karogs
Liepājas karogs - taisnstūra formas ar divām vienāda platuma horizontālām joslām - augšējā tumši sarkanā krāsā, apakšējā josla ir zaļā krāsā. Karoga vidū abās pusēs attēlots krāsains Liepājas ģerbonis. Tagadējais karogs ir autentisks 1938. gadā pieņemtajam Likumam par Liepājas pilsētas karogu, kad pilsētai oficiāli pirmo reizi piešķīra savu karogu. Savukārt nosacīti vecāko Liepājas karogu var apskatīt Liepājas Vēstures un Mākslas muzejā, kas darināts ap 1750. gadu hercoga Kārļa laikā. Tas atšķiras no tagadējā - tolaik karogs bija darināts no zaļa zīda, greznots ar romiešu dievu attēliem, kā arī patriotiskiem uzrakstiem latīņu valodā.
Liepājas pilsētas himna
"Pilsēta, kurā piedzimst vējš" - Atšķirībā no pilsētas karoga un ģerboņa, himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" Imants Kalniņš sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepājai un liepājniekiem. Pirmā to izpildījusi Austra Pumpure, jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu.
Liepājas pilsēta dome
Adrese: Liepāja, Rožu 6, LV3401
Telefons: +371 63404750
Fakss: +371 63423391
E-Pasts: apc@dome.liepaja.lv
Mājaslapa: www.liepaja.lv
Liepājas rajona padome
Adrese: Graudu iela 27, Liepāja, LV-3401.
Telefons: +371 63422238
E-pasts: lrp@lrp.lv
Mājaslapa: www.liepajasrajons.lv
FOTO GALERIJA LIEPĀJA
)
)
)
)
)
)
)
)
)