Limbaži
Limbaži, ko, pateicoties tradicionālajai zivju tirdzniecībai, mēdza dēvēt arī par reņģu galvaspilsētu, ir viens no mazākajiem Latvijas rajonu centriem. Pilsēta ir Hanzas savienības locekle un katru gadu aktīvi piedalās pilsētu rīkotajās Hanzas dienās. Tādēļ Limbažiem par godu nesen laista apgrozībā viena lata sudraba monēta, monētu sērijas „Hanzas dienas” ietvaros.
Limbaži ir maza Vidzemes pilsētiņa, bet tai pat laikā ievērojama ar vecpilsētu, kurā saglabājies īpašs 14. gs. ielu plānojums, kā arī ar citiem ievērojamiem kultūras pieminekļiem. Kā viens no atpazīstamākajiem minams Limbažos dzimušā Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa piemineklis, kas tiek uzskatīts kā savdabīga pilsētas vizītkarte. Limbažu pilsētas vēsturiskais centrs, Limbažu senpilsēta un Vecais pilsētas rātsnams iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tāpat Limbaži ievērojami ar senajiem sienu gleznojumiem trīs telpās Limbažos, Burtnieku ielā 4.
Limbažu pilsētas vēsture
Ķezberkalniņā senatnē bijusi Metsepoles lībiešu novada pils - Lemisele (arī Lemiselle, no lībiešu val. - plaša sala meža purvā) ar ciemu. Tolaik ar jūras kuģiem pa Svētupi un Dūņezeru uz šejieni braukuši arī svešzemju tirgoņi.
Limbažu pilsētas izveidošanās saistāma ar Rīgas arhibīskapa pils celtniecību 13.gs. Literatūrā atrodamas norādes, ka bīskaps Alberts 1223.gadā sev cēlis pili Limbažos. Līdz ar to iedibinājās tradīcija šo laiku uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu, kaut gan Latviešu Indriķa hronikā par to gan nekas nav teikts.
14. gs. te jau bija pilsēta - lielās Hanzas savienības locekle un vienlaikus arī plaša, pārsvarā latviešu apdzīvota (lībieši jau bija pārtautoti vai atspiesti uz pašu jūras piekrasti) novada saimnieciskais centrs. Uz Lemiseli (vāciski - Lemsahl) pēc iekšzemes precēm - medus, vaska, kokmateriāliem, ādām, labības - brauca kuģi no Lībekas, Visbijas, Kopenhāgenas un citām attālākām vietām.
16. gs. sākumā pilsētas kā tirdzniecības centra nozīme mazinājās, jo sakarā ar Svētupes un Dūņezera aizsērēšanu tā vairs nebija sasniedzama kuģiem, un līdzšinējās novadā ražoto preču eksporta funkcijas lielā mērā pārņēma Rīga un Salacgrīva.
Aktīvāka saimnieciskā rosība sākās 1877. gadā, kad ar likumu Limbažus atbrīvoja no līdzšinējās pakļautības Rīgai. 1876. gadā Limbažos nodibinājās vecākais uzņēmums, kas vairākām pilsētnieku paaudzēm nodrošināja darbu – A.Tīla cepuru fabrika un vilnas vērptuve (vēlēkais “Limbažu filcs”). Pēc Baumaņu Kārļa ierašanās no Pēterburgas 1882. gadā, aktivizējas pilsētas sabiedriskā dzīve. Tika nodibināta Limbažu saviesīgā biedrība un izveidota pirmā pilsētas bibliotēka. Pilsētā darbojās vairākas izdevniecības, lielākā no kurām bija 1901.gadā atvērtā K.Paucīša tipogrāfija (darbojās līdz 1953.g.).
Limbažu pilsēta faktos
Iedzīvotāju skaits Limbažu pilsētā: 8705
Teritorijas lielums: 902,1 ha
Pilsētas dibināšanas gads: 1223.g.
Attālums:
- līdz Rīgai: 98 km,
- līdz Valmierai:46 km,
- līdz Cēsīm: 45 km,
- līdz Tūjas jūrmalai: 20 km .
Limbaži atrodas vairāku nozīmīgu autoceļu krustpunktā. 20 km rādiusā no Limbažiem atrodas ļoti daudz ezeru. Lielākie no tiem - Dziļezers, Riebezers, Lādes ezers u.c.
Limbažu pilsētas ģerbonis
Sudraba laukumā sarkans ķieģeļu mūris ar diviem torņiem un kupolveidīgu jumtu virs atvērtiem vārtiem, kur zem melnā režģa lauvas galva; vairoga augšdaļā starp torņiem krustveidā bīskapa zizlis un zelta krusts.
Limbažu pilsētas senākais heraldiskais simbols attiecināms uz Livonijas periodu (13.-16.gs.), kad Māras zemē veidojās pirmās viduslaiku pilsētas. Zīmogs un ģerbonis viduslaikos bija pilntiesīgu pilsētu atribūts.
Jaunais ģerbonis veidots 16.gs. vidū (1553.g.) un skaidrojams ar Limbažu pilsētas vietu tā laika Livonijā, iespējams, arī ar reformācijas kustības ietekmi uz simbolu.
Limbažu pilsētas dome
Adrese: Baumaņu Kārļa laukums 1, Limbaži, LV-4001,
Telefons: +371 64023003
Fakss: +371 64023000
E-pasts: dome@elimbazi.lv
Mājas lapa: www.elimbazi.lv
FOTO GALERIJA LIMBAŽI
)
)
)
)
)
)