Madonas pilsēta un Madonas rajons

Madonas rajons atrodas Ziemeļaustrumu Latvijā starp Vidzemi un Latgali. Rajons administratīvi sadalīts 16 pagastos, 3 pilsētās, ir izveidojušies divi novadi. Madona atrodas pašā rajona centrā 165 km no Rīgas.
Rajons robežojas ar Cēsu, Ogres, Aizkraukles, Preiļu, Rēzeknes, Balvu un Gulbenes rajoniem.
Madonas rajons ir otrais lielākais Latvijā, tā kopējā zemes platība 3349.3 km2. Lauksaimnieciski izmantojamā zeme aizņem 1249.7 km2 jeb 37.3% no kopējās rajona teritorijas, bet meži 1529.8 km2 jeb 45.7%.
Madonas rajonā atrodas dienvidaustrumu grēda ar morēnu lielpauguriem, kurus saposmo daudzās upju un ezeru ielejas. Šeit atrodas Latvijas augstākā vieta Gaiziņkalns (311,6 m v.j.l.), Nesaules kalns (284 m), Bākūžu kalns (267 m), Glemžu kalns (260 m), Spiru kalns (260 m) un citas virsotnes. Augstienē šajā rajonā daudz gleznainu ezeru- Kaķīša (Viešura), Kāla, Līdēres, Talejas, Liezēres, Pulgosnis u.c.
Madonas rajonā ir 42263 iedzīvotāji.
Madonas pilsētas un Madonas rajona vēsture
Kā Vidzemes un Latgales saskarsmes vieta Madonas novads veidojies XVII gadsimtā, kad austrumos no Aiviekstes bija Zviedrijas un Polijas interešu robežjosla. Daugavas lielākā pieteka bija satiksmes ceļš, gar kuru uz Lubānas apkaimi jau pirms gadu tūkstošiem ceļojis dzintars. No tā šeit gatavoti piekariņi, pogas arī figūriņas. Ap Lubāna ezeru blīvākā apdzīvotība visas Latvijas teritorijā bijusi laikā, kad iztiku cilvēkiem deva medības, zveja un savvaļas augu vākšana, bet rīki tika gatavoti no koka, kaula un akmens.
Pakāpeniski cilvēki apguva jaunas teritorijas arī paugurainēs Vidzemes augstienē. Madonas – Pļaviņu šosejas malā redzams skaistais Aronas pilskalns, ko uzskata par XII gadsimta sākumā minēto Mārcienas centru. Jau tolaik te garām gāja tirdzniecības ceļš no Kokneses uz Alūksni. Tas skāra arī Madonu, par kuras senumu liecina VII – XVII gadsimta kapulauks pilsētas austrumos. Livonijas valstiņu laikā apkārtne piederēja Rīgas arhibīskapam un tā vasaļiem, bet zemi apstrādāja seno latgaļu un sēļu pēcteči.
Cariskās Krievijas laikā te bija Vidzemes guberņas nomale – Maliena, bet ne Malēnija. XIX gadsimta beigās pieauga piena lopkopības nozīme saimniecībā. Te bija lielākais krejotavu un pienotavu blīvums Latvijā. Pirmais pasaules karš tieši novadu neskāra, bet Otrā pasaules kara šāviņu šķembas dažkārt bojā darbarīkus mežcirtējiem arī mūsdienās.
1926.gadā tika izveidots Madonas apriņķis, kas ietvēra lielu daļu tagadējā Gulbenes rajona, bet tagadējās rajona robežas veidojušās laika posmā no 1947. – 1973.gadam.
Madonas pilsētas dome
Adrese: Saieta laukums-1, Madona, LV-4801
Telefons: +371 648 60090;
Bezmaksas telefons: 80000020
Fakss: 48 60079
E-pasts: dome@madona.lv
Mājas lapa www.madona.lv