Ogre un Ogres novads
Ogres rajonu uzskata par Latvijas centrālo rajonu, jo tajā esošais Plāteres pilskalns ticis uzskatīts par Latvijas ģeogrāfisko centru. Ņemot vērā, ka Latvijas republikas teritorija II pasaules kara rezultātā samazinājās (1262 km² tika iekļauti Krievijas sastāvā), Valsts Zemes dienesta Nacionālais mērniecības centrs noteicis Latvijas ģeogrāfisko centru pēc pašreiz esošām sauzemes robežām, tas tagad atrodas Ikšķiles novadā – Tīnūžos.
Ogres rajonā ir bagāts kultūrvēstures pieminekļu mantojums:
Senlatvijas pilskalni, Livonijas laika piļu drupas, 18. – 19.gadsimtu muižas ar plašiem parkiem, baznīcas ar seniem altāriem un altārgleznām, 19. – 20.gadsimtu augstvērtīgi pilsētbūvniecības, arhitektūras un mākslas pieminekļi. Apjomīgu informāciju par Ogres rajonu no senatnes līdz pat mūsdienām sniedz daudzie muzeji.
Ogres rajonā ir vairāk kā 10 visdažādāko jomu muzeju – Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Daugavas spēkstaciju muzejs, Kino muzejs, novadpētniecības muzeji un ievērojamu cilvēku memoriālie muzeji.
Ogres rajons var lepoties ar daudzām Latvijas izcilām personībām:
- Ernests Gliks – pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.
- Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders), kas daudz paveicis tautas izglītošanā.
- gleznotājs Kārlis Teodors Hūns (1831. – 1877.)
- Latvijas nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs Vilhelms Purvītis (1872. – 1945.)
- Lielvārdes tuvumā dzimis un dzīvojis latviešu tautas eposa “Lāčplēsis” autors Andrejs Pumpurs (1841. – 1902.)
- Jānis Kuga (1878. – 1969.) - gleznotājs un scenogrāfs, latviešu skatuves glezniecības pamatlicējs
- komponists un diriģents Kārlis Kažociņš (1886. – 1920.)
- Sudrabu Edžus.
20.gadsimta 1.pusē Ogres apkārtne bija iemīļota latviešu inteliģences atpūtas vieta.
Ogres pilsētas un rajons faktos
Rajona centrs – Ogres pilsēta – atrodas tikai 36 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.
Cauri rajonam plūst Latvijas likteņupe Daugava ar pietekām – Ogri (trešā garākā Latvijas upe), Kaibalu, Līčupi un Mazās Juglas upe. Rajonā ir trīs ezeri: Lobes jeb Viskaļu ezers, Pečoru un Plaužu ezers.
Ogres rajons aizņem 1843,21 km² (2,8 % no visas valsts kopplatības), taču iedzīvotāju skaita ziņā tas ir 2.vietā Latvijā ar 63 000 cilvēku, atpaliekot tikai no Rīgas rajona. Ogres pilsētas platība ir 13,58 km², kopā Ogres novadam – 100,88 km². Meži klāj 45 % platības; paugurains reljefs aizņem 10 % rajona teritorijas, lielākās pauguru grēdas ir Ogres Kangari un Lielie Kangari; purvi aizņem 1,6 % platības (lielākie – Pečoru, Vērenes, Žļaugu, Gulbju purvs, Gribas tīrelis).
Klimats vasarās te ir sausāks nekā Jūrmalā un Rīgā. Šeit nav arī pēkšņu temperatūras svārstību, aso vēju ietekmi mazina apkārtējie kalni un meži. Dibināti Ogre ir tikusi dēvēta par Latvijas Davosu miniatūrā.
Iedzīvotāju skaits Ogres novadā ir sasniedzis 29 000.
Ogres pilsētas un rajona vēsture
Savdabīgi ir veidojusies Ogres rajona centra – Ogres pilsētas – vēsture. Līdz pat 19.gadsimta vidum tagadējās Ogres pilsētas vietā bija tikai zemnieku mājas un Ikšķiles muižas lauki.
Ogres pilsētas pirmsākumi saistās ar 1861.gadu, kad atklāja Rīgas – Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa līniju. Gleznainā, mežu, kalnu un upju ieskautā Ogres apkārtne strauji kļuva par rīdzinieku iecienītu atpūtas vietu. Ogre ir viena no retajām pilsētām Latvijā, kas veidojusies kā kūrorta un atpūtas vieta. Jau 1862.gadā šeit atklāja jauno peldu un gaisa kūrortu. Ziedu laikus tas piedzīvoja 20.gadsimta 20. – 30. gados. 1928.gadā Ogre ieguva pilsētas tiesības. Kopš 1950.gada Ogre ir rajona centrs. Atrodoties pavisam tuvu Rīgai, pilsēta nemitīgi attīstījās, ir uzcelti daudzi rūpniecības uzņēmumi, nodrošināti kvalitatīvi pakalpojumi, labi sakari. Arvien vairāk cilvēku no Rīgas un citiem Latvijas novadiem izvēlas Ogri par savu dzīves vietu vai veido šeit savu biznesu.
Ogres rajons bijis apdzīvots jau pirms 10 – 11 tūkstošiem gadu. Šajā teritorijā, kuras attīstību veicinājis senais Daugavas tirdzniecības ceļš, ir daudz kultūrvēstures pieminekļu. 12.gadsimta beigās - 13.gadsimta sākumā apvidu apdzīvoja, galvenokārt, latgaļi un lībieši. Šo tautu novadus pirmos skāra vācu krustnešu ekspansijas sākums. Bīskapijas nodibināšana Ikšķilē 1186.gadā iezīmē Baltijā dzīvojošo tautu iesaistīšanu Rietumeiropas baznīcas un kultūras lokā.
Ogre rakstos pirmoreiz minēta Indriķa Livonijas hronikā, kas vēsta, ka pie Ogres upes 1206. gadā notikušas sarunas starp lībiešiem un polockiešiem, bet 1206. gada 30. maijā te notika apspriede starp lībiešu dižciltīgajiem. Ogres upes senais vārds ir Wogene, Woga. Wogene varētu būt saistāms ar somugru vārdiem voog – “straume”, “plūsma”, “vilnis”; voogama – “plūst”, “tecēt”, “viļņot”.
Ogres rajona teritorija tikusi postīta daudzos karos arī pēc 13.gadsimta cīņām – Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa cīņās, Livonijas kara, poļu-zviedru un Ziemeļu kara laikā. Plaši Ogres rajona teritorijā izvērsās 1905.-1907.gada tautas revolūcijas notikumi.
I pasaules kara laikā Ogres rajona teritoriju postoši skāra karadarība. Viena no visbriesmīgākajām kaujām notika pie Mazās Juglas 1917.gada 19. - 20.augustā (1. – 2.septembrī pēc jaunā stila), kur II latviešu strēlnieku brigāde, aizstāvot Rīgu, varonīgi cīnījās pret seškārtēju vācu pārspēku. Arī II pasaules kara laikā rajona teritorijā risinājās smagas kaujas.
Ogres pilsētas ģērbonis
Ģērboņa zilais fons simbolizē kūrortu – Ogres veselīgo klimatu, trīs priedes – mežu bagātību, sudraba viļņainā josla – Ogres upes līkumoto tecējumu cauri pilsētas paugurienei.
1928.gadā, kad Ogre ieguva pilsētas tiesības, pilsētas darbinieks Vilis Mednis izstrādāja un iesniedza emblēmas projektu ar Ogres upes skatu vidū, kā arī ar eglēm un priedēm. Ar šo emblēmu tika pagatavotas pilsētas nodokļu markas.
1928.gadā pilsētas valde griezās Heraldikas komitejā ar lūgumu izstrādāt Ogres pilsētas ģērboni ar moto “Strauja upe ar klinti un priedi”. Tikai 1936.gadā Mākslas akadēmijas rektors Jānis Kuga, nolēma izgatavot šādu Ogres ģērboņa zīmējuma variantu – “Zilā laukā trīs zelta vai melnas priedes, apakšējā daļā viļņveidīgs sudraba baļķis”. Heraldikas komiteja 1938.gada augustā projektu pieņēma un 22.oktobrī valsts prezidents Kārlis Ulmanis to apstiprināja.
Ogres pilsētas dome
Adrese: Brīvības iela 33, Ogre, LV-5001, Latvija
Telefons: +371 65055370
Fakss: +371 65055371
E-pasts: ogrerp@ogrerp.lv
Mājas lapa: www.ogre.lv
Ogres novada dome
Adrese: Brīvības iela 48, Ogre, LV-5001, Latvija
Telefons: + 371 5071163
Fakss: + 371 5071161
E-pasts: ogredome@oic.lv
Majas lapa: www.ogresnovads.lv
FOTO GALERIJA OGRE
)
)
)
)
)
)