Preiļi un Preiļu novads
Preiļi – pilsēta, kur satiekas četri vēji,
Nesdami sev līdzi saules lēktus un ezeru
Miglas smaržu, sapinas pilsētas centrā un paliek tur.
Preiļu vārds vēstures annālēs pirmo reizi minēts 1348.gadā. 1828.gadā Preiļi bija miests ar 179 mājām un 1615 iedzīvotājiem. 1928.gadā Preiļi ieguva pilsētas tiesības. Jaunās pilsētas zemju platība bija 260 hektāru. Pilsētā bija 310 gruntsgabali ar 309 ēkām, no tām 5 mūra. Preiļos darbojās 213 tirdzniecības uzņēmumi, katoļu, vecticībnieku un luterāņu baznīcas, sinagoga un trīs pamatskolas.
1938.gada 30.septembrī Valsts prezidents Kārlis Ulmanis apstiprināja Preiļu pilsētas ģerboni, kurā attēlots zelta laukā uz labo pusi pagriezies melns krauklis, kurš simbolizē gudrību, drosmi un spēku.
Preiļu pilsētas straujāka izaugsme sākās 1949. gadā, kad Preiļi kļuva par rajona centru.
Preiļu novads ir interesants ar savu vēsturi, tradīcijām, saimniecību un dabas ainavām.
Senatnē Preiļu novads bija viens no senās latgaļu valsts Jersikas administratīvi teritoriālajām vienībām. Ziņas par tā robežām ir visai fragmentāras un neskaidras. Tāpēc vēsturiskajā literatūrā, lasot par Preiļu novadu, mēs visbiežāk ar to saprotam tagadējā Preiļu rajona robežas.
Raiņa "jaunu dienu zeme" - Jasmuiža (Aizkalnē) atrodas Aizkalnes pagasta centrā. Atklāts 1964. gadā. Ar Jasmuižu (Aizkalnes pagasts līdz 1939. gadam saucās par Jasmuižas pagastu) saistās Jāņa Raiņa daiļrades sākumposms, jo rakstnieks te pavadīja ģimnāzijas, studiju un pirmo darba gadu brīvlaikus.
Preiļu pilsētas un Preiļu rajona vēsture
Preiļi ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā. Cauri Preiļiem gāja svarīgi satiksmes un tirdzniecības ceļi, kuri savienoja senās Jersikas valsts galvaspilsētu Jersiku ar citiem šīs valsts pārvaldes centriem Rēzekni un Ludzu un veda tālāk uz Krievzemes pilsētām Pleskavu un Novgorodu.
Senie Preiļi, domājams, sākuši veidoties un atradušies tuvākajos – Anspaku un Pliudu pilskalnos Preiļupes kreisajā krastā, 1,5 km uz dienvidiem no tagadējās Preiļu atrašanās vietas.
Preiļi kā apdzīvota vieta vēstures avotos pirmoreiz minēti ap 1250. gadu. Nav zināms, kas pārvaldīja Preiļus 13. gadsimta sākumā, bet no 1289. līdz 1348. gadam Preiļu zeme kā lēnis piederēja Johanam (IV) Ikšķilim, bet no 1348. Līdz 1376. gadam kā īpašums viņa dēlam Nikolajam Ikšķilim.
No 1376. gada Preiļi ietilpa Livonijas ordeņa daļā, no 1376(?). gada līdz 1561. gadam kā lēnis piederēja Livonijas ordeņa vasaļu grāfu Borhu dzimtai, bet pēc 1561. gada – kā īpašums līdz 1866. gadam.
Gadsimtu gaitā ap Preiļu muižu bija izveidojies un izaudzis ciems, kuram, domājams, ap 1820. gadu piešķirtas miesta tiesības.
1889. gadā Preiļu miestā bijušas 50 tirgotavas. 1892. gadā Preiļos uzcelti divi rūpniecības uzņēmumi – spirta dedzinātava un alusdarītava.
Preiļu pilsēta izveidojās, saplūstot Preiļu muižai, Preiļu ciemam un Preiļu brīvciemam. 1928. gada 11. februārī Preiļiem piešķīra pilsētas tiesības.
Preiļu pilsētas ģerbonis
1938. gadā tika apstiprināts Preiļu pilsētas ģerbonis, kurā attēlots zelta vairogveida laukā uz labo pusi pagriezies melns krauklis.
Preiļu pilsētas dome
Adrese: Raiņa bulvāris 24, Preiļi, LV 5301
Tālrunis +371 65322766
Fakss + 371 65307323
E-pasts: dome@preili.lv
Mājas lapa: www.preili.lv
FOTO GALERIJA PREIĻI
)
)
)
)
)
)