Rēzekne - pilsēta Latgales sirdī!
Rēzekne, pilsēta Latgales sirdī, acu priekšā uzplaukst kā puķe, lauku un ezeru, zemesceļu un dzelzceļa sliežu krustpunktā.
Rēzekni, Zilo ezeru zemes centru, var atrast starp diviem augstākajiem Latgales kalniem — Mākoņkalnu un Lielo Liepukalnu, lielākajiem Latvijas ezeriem — Rāznu un Lubānu, kurus savieno līkumotā Rēzeknes upe.
Rēzekne ir kā varavīksnes loks, kas savieno austrumus un rietumus, pilsēta ar daudzveidīgām iespējām un lielu attīstības potenciālu. Tā ir lielākā Eiropas Savienības austrumu robežpilsēta, ar kuru sākas Latvija.
Rēzeknes pilsētas vēsture
Vēsturnieki apgalvo, ka paugurainas apvidus upes līkumā bija apdzīvots jau sirmā senatnē. No 13. līdz 16. gs. pašreizējā Rēzeknes teritorija bija Livonijas valsts pils novada centrs. Pirmo reizi rakstos mūsu pilsēta minēta 1285. gadā ar nosaukumu „Rositten”.
No 1582. gada Rēzekne bija Polijas – Lietuvas kņazistes sastāvā. 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas Rēzekne kļuva par Krievijas impērijas daļu. Apriņķa pilsētas tiesības piešķirtas 1773. gadā. 1778. gadā Krievijas imperatore Katrīna II apstiprināja pilsētas ģerboni un ģenerālplānu, ko dzīvē īstenot tomēr neizdevās.
Sākotnēji Režica bija Pleskavas guberņas sastāvā, 1777. gadā tā nokļuva Polockas guberņas sastāvā, bet 1802. gadā kļuva par vienu no Vitebskas guberņas apriņķa centriem.
Rēzeknes attīstību būtiski ietekmēja 1836. gadā šosejas Sanktpēterburga – Varšava būvniecība, bet vēlāk - 1860. gadā arī dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga - Varšava būvniecība un 1904. gadā līnijas Ventspils – Ribinska būvniecība.
19.–20. gs. mijā Rēzeknei senatnē raksturīgas būves no sarkanajiem ķieģeļiem. Daļa no tām saglabājusies pat pēc 20. gs. vētrainajiem notikumiem, piemēram, pilsētas senākā aptieka „Ērgļa aptieka”, kas atrodas Latgales ielā 41 (būvēta 1882. gadā); divstāvu māja Latgales ielā 28 (Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes īpašums); mājas Atbrīvošanas alejā 92 un 94, kā arī dažas citas.
Šodien Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs. Tā ir daudznacionāla pilsēta, kurā dzirdamas daudzas valodas un te draudzīgi sadzīvo dažādu tautību pārstāvji.
Rēzeknes pilsētas ģerbonis
Latgales oficiālais simbols bija grifs (attēlots uz kreiso pusi), kas rokā tur zobenu, kas ieņēma centrālo vietu Rēzeknes pilsētas ģerbonī, kas tika pieņemts 1925. gadā. Tajā uz debeszila fona attēlots zelta (dzeltens) grifs – sens mitoloģisks radījums ar lauvas ķermeni un ērgļa spārniem.
Grifs ir milzīgs, liels un nikns radījums. Mitoloģijā tas bieži veic zelta sargātāja funkcijas. Šis ir varenības, varas un ātruma simbols. Tiesa, pēc heraldikas noteikumiem grifs tiek attēlots ar zobenu, bet Rēzeknes ģerbonī zobens bija nomainīts ar vairogu Latvijas karoga krāsās, akcentējot pilsētas piederību valstij. Debeszilais fons pēc heraldikas noteikumiem nozīmē cēlsirdību, godīgumu, uzticību un nevainojamību.
Rēzeknes pilsētas domes
Adrese: Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 93, LV-4601
Telefons: +371 64607605
E-pasti info@rezekne.lv, dome@rezekne.lv
Mājas lapa: www.rezekne.lv
FOTO GALERIJA RĒZEKNE
)
)
)
)
)
)
)
)