Sigulda
Sigulda ir Latvijas skaistākā pilsēta. Siguldas pilsētā nav lielu ražotņu, bet ir kalni, kur ziemās slēpot un līkumoti ceļi, pa kuriem vasarās braukt ar velosipēdu.
Ziemas sports Latvijā saistās ar Siguldas vārdu, tāpat arī Operas svētki, gumijlēkšana, Aerodium - vertikālais vēja tunelis, ko nu jau pēc Olimpiādes Turīnā pazīst visa pasaule, „Mežakaķis”, tradicionālie Putnu svētki Mores pagastā, rudens zelta lapu laiks Turaidā, Gūtmaņa ala un Maijas mīlestības stāsts, Dainu kalns, koncertzāle „Baltais flīģelis” un Kremerata Baltica festivāls.
Mīlestības pilsēta, parku pilsēta, vēstures un skaistu nostāstu pilsēta – tādu mēs veidojam Siguldu.
Siguldas novads ir vieta, kur cilvēkiem ir ērti, labi un patīkami dzīvot, kur bērniem bērnudārzs un skola, bet vecākiem darbs ir netālu no mājām. Siguldā var interesanti atpūsties, var baudīt pasaules līmeņa kultūru, var nodarboties ar sportu vasarā un ziemā.
Siguldas pilsētas vēstureSigulda pilsētas tiesības ieguva 1928. gadā, lai gan tās vēsture ir daudz senāka. 11. gs. Gaujas lejtecē ienāca somugru ciltis – lībieši. Teikas un dokumenti vēsta par nocietinātajām koka pilīm Sateseli, Turaidu, Kubeseli, par pretošanos vācu krustnešiem. Siguldā un apkārtnē zināmi septiņi lībiešu pilskalni un daudzi uzkalniņkapi.
Iekarotās lībiešu zemes 1207. gadā savā starpā sadalīja Zobenbrāļu ordenis un Rīgas bīskaps Alberts. Ordenis Gaujas kreisajā krastā uzcēla mūra cietoksni Siegewald (Uzvaras mežs – vācu val.). Tas sargāja izveidotās Ordeņvalsts robežu ar Rīgas bīskapiju Gaujas labajā krastā. Pie pils izveidojās tirgotāju pilsētiņa, kurā uzcēla arī mūra baznīcu. Kristīgo draudzi nodibināja pāvesta sūtnis Vilhelms no Modenas 1226. gadā.
Livonijas kara laikā (1558.- 1573.) Siguldu divreiz nopostīja krievu karaspēks.
Poļu – zviedru kara laikā (1600. – 1629.) pili un pilsētiņu sagrāva karojošo armiju artilērija. Siguldas pils zaudēja savu militārā cietokšņa nozīmi un kļuva par muižas centru. Siguldas uzplaukums sākās 19. gs. beigās līdz ar ceļa Rīga – Pleskava un dzelzceļa Rīga – Valka būvi. Muižas īpašnieku kņazu Kropotkinu dzimta gadsimtu mijā izkopa Siguldu par Krievijā populāru atpūtas vietu. Ērtā satiksme ar Rīgu veicināja atpūtnieku pieplūdumu, kuri varēja pastaigāties pa tā saucamajām “Alpu takām, aplūkot pilsdrupas un alas, izklaidēties, vizinoties ar ormani, vai braucot ar bobsleja kamanām.
Pirmā Pasaules kara laikā Siguldā tika daļēji nopostīta koka apbūve – vasarnīcas un pansijas, kas bija celtas Šveices kalnu kūrortu apbūves stilā.
50. gadu sākumā Siguldai pievienoja Krimuldas un Turaidas vēsturiskos centrus. Sāka darboties 3 sanatorijas un tūristu bāze Turaidā. Satiksmi uz Krimuldu uzlaboja gaisa trošu ceļš, kuru atklāja 1969.gadā.
Gaujas Nacionālajā parkā Sigulda veidojās kā intensīvās atpūtas zona, kuru gada laikā apmeklē ap 1,5 miljoni tūristu. 60 – 80 gados Siguldā izveidojās mazpilsētām raksturīgā apbūve, kurā privātās mājas mijas ar komunālo daudzdzīvokļu namu kvartāliem. Pēc kamaniņu un bobsleja trases uzcelšanas 1986.gadā Sigulda kļuva par starptautiskas nozīmes sporta centru.
Siguldas pilsētas ģerbonis
No kreisās šķelts ar sudrabu un zaļu. Trīs zaļas kreisās spāres veidā liktas lapas, tāpat likti trīs sudraba pieclapu ievu ziedi.
Siguldas pilsētas dome
Adrese: Pils iela 16, Sigulda
Telefons: + 371 67970844
Fakss: +371 67971371
E-pasts: dome@sigulda.lv
Mājas lapa: www.sigulda.lv
FOTO GALERIJA SIGULDA
)
)
)
)
)
)