Valmiera
Valmiera ģeogrāfiski atrodas Vidzemes ziemeļu daļā. Valmiera ir Vidzemes lielākā pilsēta. Tā atrodas 107 km attālumā no Latvijas Republikas galvaspilsētas Rīgas un 50 km attālumā no Igaunijas robežas.
Valmiera robežojas ziemeļos un ziemeļaustrumos ar Valmieras pagastu, rietumos ar Kocēnu pagastu un dienvidos un austrumos ar Kauguru pagastu.
Pilsētas kopējā platība ir 18,18 km2. Valmieras vēsturiskais centrs un teritorijas viena daļa atrodas Gaujas vidusteces labajā krastā, gandrīz tikpat liela, vēlāk izveidojusies un mazāk apbūvēta teritorija ir kreisajā krastā, dzelzceļa pusē. Pilsētas platība mainījusies, galvenokārt, Pārgaujā aiz dzelzceļa, paplašināta rūpniecības un zaļā zona, individuālās apbūves rajoni. Pilsētu no trim pusēm apņem apvedceļš, autoceļi sazaroti 12 virzienos.
No Valmieras sākas Gaujas senleja (Gaujava), aiz pilsētas robežām, no Jumaras ietekas - arī Gaujas Nacionālais parks.
Pašlaik Valmierā dzīvo 27 495 cilvēku.
Valmieras pilsētas vēsture
Valmiera pastāvējusi jau XI gadsimtā. Tā ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas gāja no Rīgas jūras līča augšup pa Gauju, sadaloties aiz Valmieras divos virzienos - uz Pleskavu, Novgorodu un Tērbatu. XII gadsimta beigās sākas feodāļu iebrukums Latvijā.
1224. gadā - Valmiera nokļūst Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, kas uzceļ Valmieras mūra pili.
Par Valmieras, kā pilsētas veidošanās sākumu ir uzskatāms 1283. gads, kad uzsāka Sv. Sīmaņa baznīcas celtniecību, kā arī ordeņa mestrs Villekins fon Endorps dibinājis Valmieras pili (Arnta Livonijas hronikas dati).
Savu ekonomisko uzplaukumu Valmiera sasniedz XIV un XV gadsimtā un, kā jau ievērojams tirdzniecības centrs, iekļaujas Hanzas savienībā. Valmierā, tās izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ (tā atradās pašā Livonijas centrā) bieži notiek landtāgu un pilsētu dienu sapulces.
1323. gadā - Valmiera pirmo reizi minēta kā pilsēta ar savu maģistrātu jeb Rīgas tiesībām. Tas liecina, ka tā ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Dažādos gadsimtos un dokumentos atšķirīgi tiek rakstīts pilsētas nosaukums - Wolmaria, Wolmahr, Waldemer, Wolmar.
XIV - XVI gadsimtā Valmiera ir tipiska viduslaiku pilsēta, kuru ietver akmens mūris un tiek regulāri rīkotas Livonijas pilsētu sanāksmes un lantāgi.
XVI, XVII un XVII gadsimtu kari starp Krieviju, Zviedriju un Poliju, saimnieku maiņas, kā arī mēra epidēmijas un vairāki ugunsgrēki atnes Valmierai daudz posta. Tā kļūst par parastu miestu. Stāvoklis sāk uzlaboties tikai pēc 1785. gada, kad Valmieru nozīmē par apriņķa pilsētu.
XIX. gadsimta beigās un XX. gadsimta sākumā Valmierā tiek atvērtas nozīmīgas mācību iestādes: Valkas - Valmieras skolotāju seminārs, kurlmēmo skola, sieviešu ģimnāzija, reālskola, tirdzniecības skola, Liepiņu privātā proģimnāzija un citas, veidojot Valmieru par Vidzemes izglītības centru.
1926. gadā tiek apstiprinātas Valmieras pilsētas administratīvās robežas. Sākas pilsētas uzplaukuma gadi un Valmiera kļūst par nozīmīgu Ziemeļvidzemes administratīvo, saimniecisko , izglītības, kultūras un sporta centru. Darbojas Ziemeļlatvijas teātris, skatītāju simtus pulcē sacensības, kurās piedalās pasaules rekordists soļošanā J. Daliņš.
1960. - 2000. gads Pēdējā pusgadsimta laikā Valmiera strauji aug gan saimnieciskās nozīmības ziņā, gan pēc iedzīvotāju skaita, daudz straujāk nekā citas Vidzemes novada pilsētas, nostiprinoties kā visa Vidzemes novada nozīmīgākā pilsēta.
Pašlaik savā gandrīz vēsturiskajā rātes vietā ir atgriezusies Valmieras pilsētas dome. Darbību ir atjaunojusi arī Svētā Sīmaņa baznīca, kura celta 1283. gadā un ir viena no senākajām mūra ēkām Latvijā. Netālu no tās atrodas Vecā aptieka -vecākā koka ēka Valmierā. šīs ēkas kopā ar Livonijas ordeņa viduslaiku pilsdrupām veido pilsētas vēsturisko centru.
Valmieras pilsētas ģerbonis
Agrākais zināmais Valmieras ģerboņa variants saglabājies no 16.gadsimta sākuma. Tā ir liepa, kuras zaros iekārti 2 vairogi, ko rotā krusti. Zviedru valdīšanas laikā vairogus noņēma, bet liepas saknes aizvietoja ar vērša galvu no toreizējo Valmieras īpašnieku Uksenšernu dzimtas ģerboņa. Mūsdienu Valmieras ģerbonī apvienoti abi varianti: uz zeltīta fona zaļa liepa, sarkana vērša galva un vairogi, kuros atainots Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Ģerboni apstiprināja 1925.gadā.
Valmieras pilsētas karogs
Valmieras karogs apstiprināts 1996.gada 6.decembrī. Tā pamatā rudens zelta un rudzupuķu zilā krāsa, bet vidū Valmieras pilsētas ģerbonis. Tās ir Ziemeļvidzemes krāsas, kas simbolizē Gaujas zilos ūdeņus un dzeltenu pureņu pļavas tās krastos - vismaz trīsarpus gadsimtus pilsētas vēsturē sakņojušās krāsas. 1650.gadā, karalienes Kristīnes valdīšanas laikā, Valmieras garnizonam iegādāts karogs un Lielajā Ziemeļu karā (1700-1721) ar karaļa Kārļa XII pavēli saformēta Valmieras latviešu bataljona Valmieras, Ēveles, Burtnieku, Valtenberģu un Rūjienas rotas iet cīņā zem dzelteni zilā karoga. Latviešu tautas pirmās atmodas laikā dzelteni zilo par sava karoga krāsām izvēlas vairākas Valmieras biedrības, tāpēc, izpētot karoga tradīcijas Valmierā, 1996.gadā pilsētas dome ierosina to oficiāli apstiprināt par Valmieras pilsētas karogu.
Valmieras pilsētas pašvaldība
Adrese: Lāčplēša iela 2, Valmiera, LV- 4201
Tālrunis: +371 64207121
Fakss: +371 64207125
E-pasts: pasts@valmiera.lv
Mājas lapa: www.valmiera.lv
Valmieras rajona padome
Adrese: Lāčplēša iela 2, Valmiera, LV-4201
Tālrunis: +371 64207151
Fakss: +371 64207155
E-pasts: padome@valmierasrajons.lv
Mājas lapa: www.valmierasrajons.lv
FOTO GALERIJA VALMIERA
)
)
)
)
)
)
)
)
)